ES budžeta izpilde nesaskanēs 20 miljardu eiro apmērā.
Virkne budžeta asignējumu ES dalībvalstīm tiks pārcelta uz 2014. gadu.
Eiropas Savienības (ES) valstu līderi 8.februārī panāca vienošanos par bloka daudzgadu budžetu, kas paredz vēsturē pirmo ES izdevumu plāna samazinājumu - par 3,3% līdz 960 miljardiem eiro (672 miljardi latu).
Eiropas Parlaments (EP) trešdien devis vērtējumu ES Padomē panāktajam dalībvalstu kompromisam par 2014.-2020. gada daudzgadu budžeta shēmu, nobalsojot par rezolūciju, kas aicina pārskatīt pieņemto vienošanos. Rezolūcijas projekts paredz, ka dalībvalstu vienošanās nav pieņemama, ja netiek izpildīti vairāki būtiski nosacījumi.
Eiropas Parlamenta Latvijas deputāts Roberts Zīle (NA) uzskata par nepieņemamu "tirgošanos" par ES daudzgadu budžetu, jo faktiski par ES nodokļu naudu aiz slēgtām durvīm tika veidoti slepeni darījumi starp atsevišķām dalībvalstīm.
Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips īsti nesaprot, kāpēc latvieši savai valdībai pārmet vāju savu interešu aizstāvību diskutējot par Eiropas Savienības (ES) budžetu, jo pēc viņa domām Latvija kopumā ieguvusi nedaudz vairāk nekā Igaunija un Lietuva, tā Igaunijas premjers norādīja intervijā Latvijas Radio un piebilda, ka Latvijas puses diskusijas par ES budžetu bijušas vienas no iespaidīgākajām.
Dalībvalstu līderu fināla sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vienpersoniski mainīja valsts pozīciju, tādējādi pārkāpjot Saeimas Eiropas lietu komisijas doto mandātu.
Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča rīcība, ar tvitera starpniecību apšaubot premjera likto akceptu Eiropas Savienības daudzgadu budžetam, bija puiciska, un arī viņš pats to pamato galvenokārt ar emocionāliem argumentiem: «Acīmredzot mums ar premjeru ir dažāds temperamenta līmenis.»
Latvija no 2014. - 2020.gadu ES daudzgadu budžetā no fondu finansējuma varēs izmantot 4,913 miljardus eiro (3,43 miljardus latu), kas ir par aptuveni 707 miljoniem eiro (495 miljoni latu) vairāk nekā sākotnēji piedāvājusi Eiropas Komisija (EK) UN CIK IR TAGAD?
Cīņā par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu Baltijas valstis nebija vienotas un Latvija palika viena pati, šorīt intervijā Latvijas Radio pavēstīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Jaunais ES budžets tādās nesabalansētās valstīs kā Latvija sakūda tautsaimniecības jomas un politiķus. Tas tādēļ, ka jaunajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) tieši pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām atvēlētais finansējums salīdzinājumā ar šo plānošanas periodu nevis samazināsies, bet, gluži pretēji, pieaugs.
Sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu Latvija piekrita, ka līdz 2019.gadam Latvijas lauksaimnieki turpinās saņemt vismazākos tiešmaksājumus visā ES, jo izmantot veto tiesības nebūtu prātīgi - tad Latvija zaudētu vēl vairāk.
Eiropadomes priekšsēdētāja Hermaņa Van Rompeja (Herman Van Rompuy) šorīt dalībvalstīm prezentētais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta piedāvājums 2014.-2020.gadam Latvijai nav pieņemams, pauda Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti, piektdien, 8.februārī, tiekoties ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, informē Saeimas kanceleja.
Latvijas izvirzītās prasības ES budžetā neizdosies sasniegt, jo uz kopējā valstu prasību fona šīs vēlmes ir tik niecīgas, ka tās neiegūst pietiekamu lielu svaru, lai kopējā budžetā kontekstā tiktu reāli izmainītas, portālam "Delfi" komentēja LU Sociālo zinātņu fakultātes profesore ārpolitikas eksperte Žanete Ozoliņa.
Šodien Briselē uz kārtējo samitu pulcēsies Eiropas Savienības dalībvalstu līderi, kuru uzdevums ir beidzot apstiprināt budžeta projektu laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam.
Francija ir gatava piekrist Eiropas Savienības (ES) 2014. – 2020. gada budžetam, tomēr vēl daudz kas ir jāspēj izdarīt pirms Briselē notiekošā samita, pavēstījis valsts prezidents Fransuā Olands.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica, Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā piedaloties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmē, pirmdien, 23.aprīlī, akcentēja, ka Latvijas individuālā ekonomiskā izaugsme ir tiešā veidā atkarīga no Baltijas reģiona un kopējās ES spējas veidot sabalansētus nacionālos budžetus.